6 labākās grāmatas (un 4 sliktākās), ko izlasīju 2020. gadā

Šogad ikgadējā #50grāmatasgadā izaicinājumā 50 grāmatas nepieveicu, bet pāri pusei tiku gan. Izlasīju gana daudz labas grāmatas un dažas sliktas arī. Par to man arī ir prieks! Par to, kuras bija labākās grāmatas (un sliktākās arī) - lasi šajā rakstā!

6 labākās grāmatas

Vienmēr esmu bijusi cītīgs lasītājs: ko paņēmu lasīt, to izlasīju. Un nekādā gadījumā - pa diagonāli! Tomēr, lai ietaupītu savu laiku un atklātu vairāk tieši tās labākās grāmatas, 2020. gadā izmēģināju jaunu taktiku. Ja grāmatas pirmie 10 procenti mani neuzrunāja, es to neturpināju lasīt. Šādi nometu, šķiet, vien pāris grāmatas. Viena no tām bija Jeffrey Eugenides "Virgin Suicides". Absolūti nelasāma grāmata.

6. vieta: Džeroms D. Selindžers "Uz kraujas rudzu laukā"

Šo grāmatu esmu centusies izlasīt jau kopš vidusskolas. Toreiz manai māsai tā bija mīļa grāmata, un arī es vēlējos to izlasīt. Videnē kaut kā raiti negāja, taču tagad, esot pieaugušākai, Selindžera "Uz kraujas rudzu laukā" izrāvu ar aizrautību. Šī bija pirmā grāmata, ko izlasīju šogad, un gads iesākās ar sulīgām 5 zvaigznītēm iekš Goodreads.

Mani ļoti uzrunāja galvenā varoņa stāsts, raksturs un attieksme. Skarbums, neliels ciniskums un nosodījums uz "vienkāršo tautu" un vispārīgi sava veida destruktivitāte literāros darbos vienmēr ir bijusi saistoša kombinācija. Ja grāmata spēj uzrunāt ar savu īpatnējo stilu neatkarīgi no naratīva un scenārija, tad to var saukt par labu. Tā vismaz man šķiet.

5. vieta: Anthony Bourdain "Medium Raw" & Bianca Bosker "Cork Dork"

Ok, es nedaudz samuldēju: esmu izvēlējusies 7 grāmatas šim labāko grāmatu topam. Taču Entonija un Bjankas grāmatas ir visnotaļ līdzīgā kategorijā. Tās abas ir par specifiskām interesēm un profesiju. Tādēļ atļāvos tās novietot uz viena plauktiņa. 

Burdēna "Medium Raw" ir grāmata, ko pavisam noteikti vajag izlasīt ikvienam, kurš interesējas par ēst gatavošanu un restorāna virtuves dzīvi. It sevišķi tiem, kas vēlas tajā iekāpt bez iepriekšējas pieredzes. Entonija personīgā pieredze, humors un tiešums ir aizraujošs. Lasot varēja izsmieties, neticībā nogrozīt galvu, nošokēties un just līdzi. Žēl bija uzzināt, ka šis virtuves guru diemžēl ir jau aizsaulē. Pavisam noteikti vēlos izlasīt arī viņa pirmo grāmatu "Kitchen Confidential".

Bjankas Boskeras "Cork Dork" grāmata ir ar visai šaubīgu nosaukumu. Tomēr tā ierauj pavisam pārsteidzošā vīnziņu mākslas pasaulē. Tā ir tik aizraujoša! Boskera pati izlēma kādā brīdī sākt mācīties par someljē un aprakstīja visu piedzīvoto īpaši detalizētos stāstos. Es nekad nebūtu domājusi, ka vīnziņa māksla patiešām ir tik detalizēta māksla. Katrā ziņā ikvienam vīna cienītājam šī grāmata iedos īpašu garšu. "Cork Dork" pavisam noteikti pārsteidz ar to, cik grūta ir vīnziņa mācību ikdiena. Izlasot grāmatu, es sapratu, ka es pavisam noteikti būšu vīna baudītājs, ne profesionāls vīnzinis. Atstāšu profesionālo darbu profesionāļiem un patiesajiem entuziastiem!

4. vieta: Charles Bukowski "Ham on Rye"

Čārlzs Bukovskis vispār ir viens no maniem mīļākajiem rakstniekiem. Nevienam citam nav izdevies rakstīt ar tādu skarbu patiesumu kā Bukovskim. Viņa rakstītais šķiet relatable pat tad, ja savā dzīvē nekad neesi sastapis tik apšaubāmus personāžus kā Bukovska aprakstītie. Viņa "izdomātais" tēls Henrijs Činaski man arvien vairāk liek noticēt, ka šis Henrijs patiesībā ir pats Bukovskis. Lai vai kā tur būtu, arī šajā grāmatā galvenais varonis ir Henrijs viņa bērnībā.

Iepriekš ar patiesu kāri izlasījusi Bukovska "Sievietes", arī "Ham on Rye" mani nepievīla. Toksisku vecāku trakums, aizdomīgi personāži visapkārt galvenajam varonim. Kā gan var izaugt par jēdzīgu cilvēku, ja apkārt ir viens vienīgs apātisks nonsenss? Bukovska radītā pasaule un attēlotie personāži ir patiešām tik vienkārši un brutāli kā trekna šķiņķa šķēle uz rudzu maizes. Lasot var smieties un jau nākamajā sekundē to pārstāt, apjaušot atainotās situācijas salauztumu.

3. vieta: Iain S. Thomas "I Wrote This for You and Only You"

Vai var būt tā, ka autors raksta grāmatu tikai un vienīgi tev, vienīgajam un unikālajam lasītājam? Šī poētisko īsstāstu kolekcija tādu izjūtu spēj radīt neticami spēcīgi. Intīmie stāsti ir par tik dažādām tēmām, un es atradu spēcīgu saikni ar ļoti daudziem no tiem. Manuprāt, šī ir grāmata, ko ir vērtīgi turēt grāmatu plauktā un ļaut aizņemties citiem interesentiem. Katrs cilvēks savā unikālajā dzīves posmā atradīs savus īstos stāstus, kas runās vistiešāk.

Ļoti daudzus stāstus izrakstīju uz papīra un pieglabāju sev. Šī grāmata ir ceļojums, ārkārtīgi emocionāls un intīms ceļojums. Man ir respekts pret konceptuālām grāmatām, kas savu konceptu spēj iznest uz 100 procentiem. Tomasam tas izdevies lieliski. Ja vēlies divvientulību ar autoru, iesaku izlasīt šo grāmatu!

2. vieta: Halgrīms Helgasons "101 Reikjavīka"

Atskatoties uz manām pēdējo gadu mīļākajām grāmatām, kas mani visvairāk ir uzrunājušas, ir skaidrs viens. Jo absurdāki un (es atvainojos) sadirstāki ir galveno varoņu dzīvesstāsti un attieksmes, jo vairāk man patīk grāmata.

Helgasona "101 Reikjavīka" ir trāpījusi mērķī - un ne velti ierindojusies manā 2. vietā (pat augstāk par Bukovski)! Autora rakstīšanas maniere ar īsiem teikumiem ir tiešām unikāla. Uz papīra izrakstīju tik daudz izcilus citātus un izteicienus, par kuriem pārsmējos vai atkāru žokli izbrīnā par to trāpīgumu. Stāsts ir par bezcerīgu "pēc 30 un bez mērķa" tipa čali Islandē. Tu kā lasītājs no viņa, visticamāk, gaidīsi saņemšanos, bet tas tā īsti nekad nenotiek. Drausmīgi tipāži, alkohola pārpildītas ballītes, grūsnas beibes un citi brīnumi. Ja tas viss un interesanta rakstniecības maniere tevi uzrunā, tad meklē rokā šo grāmatu, tev patiks!

1. vieta: Pāvels Sanajevs "Apglabājiet mani aiz grīdlīstes"

Mana māsa ar mani noteikti lepojas: šogad manā labāko grāmatu topā augstāko vietu ieņem diezgan traģiska un depresīva grāmata. :D

Sanajeva "Aplabājiet mani aiz grīdlīstes" burtiskā nozīmē satriec ar savu skaudrumu. Pilnai lasītāja laimei - tā principā ir biogrāfiska grāmata. Neesmu tā dzīvojusi līdzi autoram, kas arī ir grāmatas galvenais varonis. Vai arī - galvenais varonis ir viņa vecmāmiņa? Sieviete, kas ar teju ikvienu savu darbību darījusi visu, lai negatīvi ietekmētu jauno augošo cilvēku.

Šo grāmatu aizverot, tu apjaut, ka lasot izdzīvoji tik daudz izjūtas. Bezpalīdzīgumu, dusmas, smieklus, cerību un vilšanos. Cauri tam visam - savāda un nesalaužama pacietība. Šo grāmatu lasīt ir ļoti emocionāls piedzīvojums. Par to arī visas 5 zvaigznes un pirmā vieta šī gada topā!

4 sliktākās grāmatas

Ir labākās grāmatas, bet diemžēl ir arī sliktākās. Priecājos, ka šogad izlasīju daudz mazāk sliktu grāmatu. Dažas vairāk vai mazāk apzināti izvēlētas grāmatas tomēr arī bija visai sliktas. Tāpēc tās ir savietojušās šajās anti-topa četrās vietās.

Tāpat kā pagājušā gada manierē - arī šogad, par cik sliktākās grāmatas, diži daudz par tām nebildīšu, vien izcelšu vērtējuma pamatojumu.

Meh nr.4: Sophia Amoruso "#GIRLBOSS"

Es iepriekš nezināju, kas ir Sofija Amoruso. Taču biju manījusi hashtagu #girlboss un vēlējos uzzināt, par ko tad ir haips. Joprojām nezinu, par ko tas ir. Taču tagad zinu, ka Amoruso ir ļoti narcistiska CEO. Jāatzīst, ka autore man kā sievietei diemžēl nespēja savā grāmatā atklāt, kā būt par meiteņbosu (lai ko arī tas nozīmētu). Uzzināju vien to, ka viņa labprāt uzlielīs, cik crazy darbīga viņa ir, kā viņa kā sieviete vienmēr bliezusi biznesā u.t.t. Ļoti garlaicīga lielīšanās, kurai principā pa diagonāli izskrēju pāris garlaikotos darba pusdienlaikos.

Meh Nr.3: Rebecca Solnit "Men Explain Things to Me"

Vai kāds man var ieteikt tiešām patiesi labu grāmatu par feminismu? Daudzsološais nosaukums šo grāmatu neattaisnoja. Pārlieku emocionāli izklāsti, nepamatoti izteikumi un pieņēmumi... Nē, paldies. Joprojām esmu labas feminisma grāmatas meklējumos. Gribu iegūt cerību, ka feminisms tomēr var būt arī foršs. Diemžēl šādas grāmatas man liek vēl vairāk domāt, ka sievietes feminisma domu īsti nesaprot. Tā vietā, lai būtu "vienlīdzīgi visi", diemžēl ir "sievietes pāri večiem". Meh.

Meh Nr.2: Sally Rooney "Normal People"

Arī par šo grāmatu bija baigais haips ne tikai Goodreads, bet arī no sabiedrībā zināmu cilvēku puses. Varbūt nevajag uzticēties instagrameru viedokļiem tik ļoti (manam arī nē? hmmm...). Šī grāmata bija kaitinoša. Abus varoņus gribējās sapurināt un uzbļaut viņiem: "Nu, taču - komunicējiet kā normāli cilvēki!" Man kā pieaugušam cilvēkam nevienas abu varoņu problēmas nešķita romantiskas. Nepieredzējušu un komunicēt-neprotošu cilvēku problēmas.

Meh Nr.1: Karīna Račko "Saplēstās mežģīnes"

Vai man ir vairāk jākaunās par to, ka es šo grāmatu vispār izlasīju? Vai arī par to, ka tā ir grāmata, ar ko noslēdzu šī gada lasīšanas izaicinājumu? Jebkurā gadījumā, šī ir briesmīga erotiskā literatūra, un pilnu tās atsauksmi vari izlasīt Goodreads. Es gaidu, kad kāds beidzot uzrakstīs tiešām seksīgu un gaumīgu erotisko literatūru. Par cik pati to neplānoju, tad... varbūt kāds? Tomēr? Lūdzu?